Ķīmiskās saites teorija uzskata, ka papildus mijiedarbībai starp līmi un pieķeramajām molekulām, dažkārt ir ķīmiskas saiknes, piemēram, savienojums starp vulkanizētu gumiju un vara pārklājumu, sakabes līdzekļa iedarbība uz saķeri un saistība ar savienojumu. izocianāts līdz metālam un gumijai. Pētījumi, piemēram, saskarnes, ir parādījuši ķīmisko saišu veidošanos. Tomēr ķīmisko saišu veidošanās nav izplatīta, un ir nepieciešams veidot ķīmisku saiti, lai izveidotu noteiktu kvantu daļu, tāpēc nav iespējams izveidot ķīmisku saikni starp saskares punktu starp līmi un saķeri. Turklāt ķīmisko savienojumu skaits uz adhēzijas saskarnes vienību ir daudz mazāks nekā starpmolekulāro mijiedarbību skaits, tāpēc adhēzijas stiprums no molekulu mijiedarbības nav nenozīmīgs.
Galvenais aģents ir līmes galvenā sastāvdaļa, kas dominē līmes saistīšanas īpašībās un ir arī svarīgs rādītājs, lai nošķirtu līmes kategoriju. Galvenais aģents parasti sastāv no viena vai diviem vai pat trīs veidu augstiem polimēriem, un tam ir nepieciešama laba saķere un mitrums. Vielas, ko var izmantot kā līmes, ir:
1. Dabīgie polimēri, piemēram, ciete, celuloze, tanīns, gumijas arābu un nātrija algināts un citas augu bāzes līmes, kā arī dzīvnieku līmes, piemēram, kaulu līme, zivju želatīns, asins proteīnu līme, kazeīns un šellaka.
2. Sintētiskie sveķi, kas sadalīti divās galvenajās termoreaktīvo sveķu un termoplastiska sveķu kategorijās. Termoreaktīvās īpašības, piemēram, epoksīds, fenols, nepiesātināts poliesters, poliuretāns, silikons, poliimīds, bismaleimīds, alila sveķi, furāna sveķi, amino sveķi, alkīda sveķi utt .; termoplastisks sveķi, piemēram, polietilēns, polipropilēns, polivinilhlorīds, polistirols, akrila sveķi, neilons, polikarbonāts, polioksimetilēns, termoplastisks poliesters, polifenilēteris, fluororesīns, polifenilēna sulfīds, polisulfons, poliketons, polifenilesteris, šķidro kristālu polimērs uc, kā arī modificēti sveķi vai to polimēru sakausējumi. Tas ir visbiežāk izmantotais līmes veids.
3. Gumija un elastomērs. Gumija galvenokārt ietver neoprēna gumiju, butilnitrila etilēnpropilēna gumiju, fluora gumiju, poliizobutilēnu, polisulfīda gumiju, dabisko gumiju, hlorosulfonētu polietilēna gumiju utt .; elastomērs galvenokārt ir termoplastisks elastomērs un poliuretāna elastomērs.
4. Turklāt ir neorganiskie saistvielas, piemēram, silikāti, fosfāti un fosforskābes-vara oksīds.
